Pasākumi

Simjūds

Pāvils Rozītis grāmatā „Valmieras puikas” rakstījis „Kas nav redzējis Simjūda tirgu, tam nav bijis jaunības.” Bet kas tad īsti ir bijis Simjūds – līdz 1940. g. lielākais tirgus Ziemeļvidzemē, tikpat sens kā pati Valmiera. Savu nosaukumu ieguvis 1283. gada 28. oktobrī, kad Svētā Sīmaņa dienā likti pamati Valmieras baznīcai. Baznīcas dibināšanas diena bija arī tās svētki, kad no visplašākās apkārtnes sabrauca ļaudis ar lauksaimniecības un mājturības ražojumiem, kā arī tirgotāji no tuvām un tālām vietām. Pa vidu tirgus kņadai gāja vaļā dažādas lustes un izdarības. Tā Valmieras baznīca ieguva svētā Sīmaņa vārdu, bet tirgus Simjūda nosaukumu.

Pirmais atjaunotais tirgus notika 1996. gada 26. oktobrī. Danči, dziesmas, stabā kāpšana, seni tērpi, amatu prasmes demonstrējumi, lielā loterija, podu sišana, muzejnieku „tirgus zupa” turpat laukumā uz uguns vārīta, rokas dzirnavu darbošanās, pašu taisīti viduslaiku saldumi, naudas kalšana un citas lustes – tā tirgus kņada atkal valda Valmierā katra gada oktobra mēneša otrā sestdienā. Īpašā Viduslaiku gaisotne pievelk gan pārdevējus, gan pircējus, tirgus aug un paplašinās.

Starptautiskā muzeju diena - Muzeju nakts

Starptautiskā muzeju diena pasaulē tiek svinēta katru gadu maija vidū. Tās aizsākumi meklējami 1977. gadā, kad ICOM (International Council of Museums) iedibināja šādu tradīciju. Idejas mērķis ir 18.maijā vai, saskaņā ar katras valsts tradīciju, iespējām, paredzamajiem notikumiem, dienās pirms vai pēc šī datuma, rīkot īpašus notikumus, akcijas, atklāt izstādes, ekspozīcijas, ļaut muzeju apmeklēt bez maksas. ICOM Sekretariāts aicina muzeju dienas svinības rīkot uzsverot, ka muzejs ir svarīgs kultūras saziņas līdzeklis, kas bagātina un attīsta sapratni, sadarbību un mieru starp cilvēkiem.

Muzeju nakts ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos.

No pirmsākuma 2005. gada maija otrajā sestdienā Valmieras muzejā „Muzeju naktī” notiek dažādas aktivitātes – izstādes, radošās darbnīcas, nakts koncerti, pat teatrāli uzvedumi.

2009. gadā apmeklētāju skaits šajā pasākumā pārsniedza 5 tūkstošus apmeklētāju.

Izstāžu atklāšanas

Daudzu gadu garumā ik mēnesi notiek katras jaunas mākslas, kolekciju vai vēstures izstāžu pasākumi. Šajos pasākumos kā viesi piedalās mākslinieki, darbu autori. Tie ir svētki gan māksliniekiem, kad paraudzīties uz paveikto, gan skatītājiem, kad iespēja satikt, uzdot jautājumus, izteikt laba vēlējumus māksliniekam.

Valmieras pilsētas un novadu izglītības iestāžu konkurss “ Muzejs – skola 2009”

Konkursu „Muzejs – skola 2009” rīko Valmieras Novadpētniecības muzejs.

Konkursa mērķis - veicināt skolēnu intelektuālo spēju attīstību, pilnveidot pedagoģiski izglītojošā darba saskarsmes attīstību starp Valmieras pilsētas un rajona vispārizglītojošajām iestādēm un Valmieras novadpētniecības muzeju. Konkursā var piedalīties Valmieras pilsētas un rajona vispārizglītojošās skolas, klases, skolēni un skolotāji. Konkurss notiek laikā no 2009. gada 2. februāra līdz 2009. gada 18.decembrim. Konkursā tiek vērtēti skolu un klašu apmeklējumi Valmieras muzeja piedāvātajās izglītojošajās lekcijās, ekskursijās, pedagoģiskajās programmās, izstādēs un pastāvīgajās ekspozīcijās kopā. Individuālie apmeklētāji tiek vērtēti pēc to apmeklējumu kopskaita izstādēs, ekspozīcijās un pasākumos Valmieras muzejā. Konkursā tiek vērtēts apmeklējumu skaits. Piedaloties grupai, netiek ņemts vērā apmeklētāju skaits grupā. Piedalīšanās konkursā tiek vērtēta sekojošās kategorijās:1) „Gada skola”, 2) „Gada klase”, 3) „Gada apmeklētājs”, 4) „Superkolotājs”. Konkursa rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiek pasākumā „ Muzejs – skola 2009” 2010. gada janvārī.

Gadskārtu godi

Mēs katru gadu no jauna piedzīvojam Jāņus, Ziemassvētkus, Mārtiņus un Lielo dienu, bet mums katram pašam jāatrod sev vispiemērotākā forma kā iepazīt un nonākt dialogā ar tautas tradīcijām. Varbūt kādam pietiks ar vienu tautas dziesmu, lēkšanu pāri ugunskuram un svecītes iedegšanu eglītē, bet mēs šos godus svinam dziedot, dejojot, mācoties tautas ticējumus un parašas, izpildot rituālus un ejot rotaļās, kurām katros Saulgriežos ir sava nozīme. Mārtiņdienu mēs svinam novembrī, bet kāpēc tieši šajā dienā sākas ķekatu laiks ar pārģērbšanos, masku gatavošanu, jautru dziesmu skandēšanu un rotaļās iešanu, kas beidzas nākošā gada februārī – Meteņos, kāpēc visos Saulgriežos kurinām ugunskuru, metam tajā ziedojumus, zīlējam nākotni, Ziemassvētkos lejam laimes un apkārt mājai velkam bluķi? Cik augstu Lielā dienā jāšūpojas un ar ko jākrāso olas, kāpēc Zāļu dienā savā Jāņu vainagā jāiepin trejdeviņas zālītes, varēsi uzzināt, apmeklējot un piedaloties mūsu gadskārtu godu rituālos.

Ģimeņu godi

No vissenākajiem laikiem zinām ģimenes trīs lielākos godus – krustabas, vedības un bedības. Visu triju godu rituālos daudz kopīga. Visgreznākie, tradīcijām un rituāliem bagātākie godi ir vedības, jeb kāzas. Mēs piedāvājam krustabu un kāzu rituālus pēc sentēvu parašām. Rituālus īsteno muzeja tradīciju kopa „Griezes”.

Krustabu rituāls - Uguns rotāšana un iekuršana, ziedojumi ugunij, kūmu solījums, Dieva svētības lūgšana, Pādes dīdīšana, iešūpošana dzīvei.

Kāzu rituāls - Ģimenes pavarda iekuršana, Līdzināšana svētvietā, ziedošana un zīlēšana, raganu mēļu siešana, Līgavas eglīte, kāzinieku apcelšana, senlatviešu buča, mičošans rituāls pusnaktī.